Paredzēts atsavināt privātpersonu, valsts un pašvaldībai piederošus nekustamos īpašumus, kas atrodas gan Rīgā, gan Garkalnes novadā, ar kopējo platību aptuveni 100 hektāru.

Nekustamā īpašuma atsavināšanā pašvaldības Īpašuma departamenta speciālisti iecerējuši vispirms piedāvāt pašreizējiem īpašniekiem apmainīt zemesgabalus, ēkas vai būves. Īpašumu pirkuma cena vēl tiks aprēķināta katram nekustamajam īpašumam atsevišķi.

Īpašuma departamenta Īpašuma iegādes un perspektīvās attīstības pārvaldes priekšnieks Mārcis Dobrājs aģentūru LETA iepriekš informēja, ka atsavināmo īpašumu vērtība līdz darījumu veikšanai vēl var mainīties, kā arī iespējamas izmaiņas atsavināmo nekustamo īpašumu kopējā zemes platībā. Izmaiņas varētu būt 26 kadastra vienībās, kuru sarkanās līnijas varētu mainīties pēc Rīgas teritoriālā plāna grozījumiem, kas plānoti 2011.gada martā.

Lēmumu par nekustamo īpašumu atsavināšanu iepriekš atbalstīja arī pašvaldības Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti.

Kā ziņots, Rīgas Ziemeļu transporta koridora būvniecību iecerēts sākt 2013.gadā. Sākotnēji tiks izbūvēts koridora 1.posms jeb tā sauktais Brīvības ielas dublieris.

Kopumā Ziemeļu transporta koridora īstenošanas rezultātā plānots uzbūvēt ērtu ātrsatiksmes autoceļu, kas šķērsos Rīgu rietumu-austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir apmēram 30 kilometri.

Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes, bet austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos. Projekts ģeogrāfiski sadalīts četros posmos, no kuriem visnozīmīgākais un sarežģītākais ir otrais posms, kas šķērso Daugavu un virzās gar pilsētas centru tā ziemeļu pusē no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei.

Pirmais posms jeb Brīvības ielas dublieris plānots no valsts autoceļa A2 pie Berģiem līdz Gustava Zemgala gatvei. Posma garums ir ap 9,1 kilometru. Pirmajam posmam jau ir izvēlēts novietojuma ģenerālvariants. Patlaban tiek gatavoti nepieciešamie lēmumi, lai varētu sākt nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu būvniecības vajadzībām.

Otrais posms plānots no Gustava Zemgala gatves, ietverot krustojumu, līdz Daugavgrīvas ielai, arī ietverot krustojumu. Posma garums būs 6,5 līdz 6,8 kilometri. Šī Ziemeļu koridora daļa ietver Daugavas šķērsojumu, divus trīslīmeņu krustojumus un citus svarīgus inženiertehniskos risinājumu.
Trešā un ceturtā posms koridora posms plānots no Daugavgrīvas ielas līdz valsts autoceļam A10 pie Priedaines. Trešais posms atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, bet ceturtais posms - Babītes novadā un Jūrmalas pilsētā. Abu posmu garums ir 13,8 līdz 15,4 kilometri.

Ziemeļu transporta koridors kopā varētu izmaksāt 1,5 miljardus eiro (1,05 miljardus latu). Visdārgākais ir otrais posms, kas varētu izmaksāt vairāk nekā vienu miljardu eiro (700 miljonus latu).